apliecināt
apliecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Apstiprināt (kā pareizumu, patiesumu).
PiemēriApliecināt kādu faktu tiesā.
- Apliecināt kādu faktu tiesā.
- Apliecināt ar savu parakstu.
- «Tie jau nemaz nebija tavi putniņi!» - «Bija gan mani! ...» - «Bija gan viņa!» arī Marčs apliecināja.
- «Tu domā, ka viņi [Anita ar Sārtaputnu] tikai runājas? Nez kas tad tie bija, kas bučojās Banderu istabā?» - Oskars saīdzis nosvieda saivu un piecēlās kājās. «Kurš to ir redzējis? Lai panāk šurp un apliecina!»
- ..ar parakstiem un zīmogu apliecināts, ka kucēns ir tīras sugas.
1.1.Apgalvot.
PiemēriTēvu tēvi apliecināja, ka esot piedzīvojuši tikai ļoti maz un reti tik jaukus un pastāvīgus pavasarus.
- Tēvu tēvi apliecināja, ka esot piedzīvojuši tikai ļoti maz un reti tik jaukus un pastāvīgus pavasarus.
1.2.Pierādīt, ļaut secināt.
Piemēri..pētījumi apliecinājuši, ka Antarktīdas ledus slāņu biezums ir divi un pat vairāk kilometru.
- ..pētījumi apliecinājuši, ka Antarktīdas ledus slāņu biezums ir divi un pat vairāk kilometru.
- ..izstāde apliecināja, ka.. arodskolās mācās jaunatne, kam netrūkst radošas izdomas..
- Šodien [Ansonu Mārtiņš] bij noskuvies sevišķi rūpīgi, to apliecināja arī prāvais iešņāpums šķērsām zodā.
2.Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
PiemēriApliecināt savu draudzību.
- Apliecināt savu draudzību.
- Apliecināt cieņu.
- Man tikai gribējās, lai tu kādreiz aktīvi apliecini savas jūtas, lai tu visas sabiedrības priekšā ar darbiem pierādi, ka es tev kaut ko nozīmēju.
- Svētki ir tas brīdis, kad atceramies dažu labu ikdienas darba steigā aizmirstu cilvēku un ar nelielu velti vai ziediem varam apliecināt tam savu draudzību vai pateicību.
Avoti: 1. sējums