Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apliecināt
apliecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Apstiprināt (kā pareizumu, patiesumu).
PiemēriApliecināt kādu faktu tiesā.
1.1.Apgalvot.
PiemēriTēvu tēvi apliecināja, ka esot piedzīvojuši tikai ļoti maz un reti tik jaukus un pastāvīgus pavasarus.
1.2.Pierādīt, ļaut secināt.
Piemēri..pētījumi apliecinājuši, ka Antarktīdas ledus slāņu biezums ir divi un pat vairāk kilometru.
2.Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
PiemēriApliecināt savu draudzību.
Avoti: 1. sējums