Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izgāzt
izgāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu; trans.
1.Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., parasti daudz, ko smagu). Gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzgāzt zēnu no ragavām.
  • Izgāzt zēnu no ragavām.
  • Kad viņš aizbrauca uz upesmalu, izgāza baļķus un atgriezās atpakaļ, bija jau krietna novakare.
  • Blakus [malkas] grēdai zvilnēja no automašīnas izgāzti bluķi.
  • Sētā durvju tuvumā tikmēr izgāzts vesels vezums meiju.
  • Krastmalā izgāztas guļ garas ogļu grēdas.
1.1.Būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriĶēve.. tikko neapsvieda ragavas un neizgāza braucējus..
  • Ķēve.. tikko neapsvieda ragavas un neizgāza braucējus..
  • Sekoja spēcīgs grūdiens, kas visus izgāza no sēdekļiem [automobilī].
1.2.Strauji, arī nevērīgi izliet, izbērt.
Piemēri..pulveri, daudz nedomādams, izgāza virtuves nolietnē.
  • ..pulveri, daudz nedomādams, izgāza virtuves nolietnē.
  • Mežsargi ogas atkal atņēma, izgāza turpat cirsmā un sabradāja ar kājām.
  • Upīšu Mārtiņš mēģināja pastāstīt, kā aizlakstiešu Kviesis.. dulnumā pilnu groka glāzi izgāzis uz galda..
1.3.Strauji, arī nevērīgi iztukšot (piemēram, trauku), izlejot, izberot (saturu).
PiemēriIzgāzt ūdens spaini.
  • Izgāzt ūdens spaini.
Stabili vārdu savienojumiIzgāzt podu (arī podus).
2.Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
Piemēri..nogranda spalgi dārdieni. Šķita, ka tur kāds ar cirvja pietu mēģina izgāzt durvis no eņģēm vai vismaz izsist pāris dēļu.
  • ..nogranda spalgi dārdieni. Šķita, ka tur kāds ar cirvja pietu mēģina izgāzt durvis no eņģēm vai vismaz izsist pāris dēļu.
  • Ar lielu spēku traktors drāzās sienā. Dēļi brīkšķēja un lūza... Izgāzis šķūņa sienu, traktors.. devās pa linu tīrumu taisnā līnijā uz kāpostdārzu.
  • ..pāri kapiem saraktas tranšejas, krusti izsvaidīti, pieminekļi izgāzti.
  • Reizumis ceļš meta līkumu ap milzīgu, vētras izgāztu stumbru ar augšup paslietām ķeburainām saknēm..
3.sar. Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
PiemēriMazu viņš mani ar siksnu bieži pēra par dažādiem niekiem, dažreiz pat par neko. Vienkārši, lai izgāztu uznākušās dusmas..
  • Mazu viņš mani ar siksnu bieži pēra par dažādiem niekiem, dažreiz pat par neko. Vienkārši, lai izgāztu uznākušās dusmas..
  • Viņa nejaudāja ar visu tikt galā, nogura un sapīka. Viņai gribējās uz kādu sakliegt, izgāzt īgnumu, dusmas, bet neviena nebija.
  • Dusmas par sevi pašu Ģirts ātrumā izgāza uz mehāniķi. «Spēlē te visādi augstus priekšniekus!»
4.sar. Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
PiemēriJaunie strādnieki [kapitālistiskajās zemēs] aktīvi piedalās ražošanas sapulcēs un balsošanā aizvien biežāk izgāž arodbiedrību bosu un uzņēmēju vienošanās.
  • Jaunie strādnieki [kapitālistiskajās zemēs] aktīvi piedalās ražošanas sapulcēs un balsošanā aizvien biežāk izgāž arodbiedrību bosu un uzņēmēju vienošanās.
  • Leinasara pārvešanai un jaunu spiegu izsēdināšanai paredzētais transporta līdzeklis aizturēts un visa akcija izgāzta.
  • Nu, lai, bet izrādi nevar izgāzt!
4.1.Noraidīt, neatzīt.
PiemēriIzgāzt kandidatūru vēlēšanās.
  • Izgāzt kandidatūru vēlēšanās.
  • «Bet ko tu darīsi, ja viņi tavu priekšlikumu izgāzīs cauri?» Berta ķircinājās..
  • Šie cilvēki nerunā ne vārda, tikai vēju appūstajās sejās vēl kaut kas atblāzmo no tikko notikušās vētrainās sapulces, kurā viņu priekšlikums izgāzts.
4.2.Panākt, ka (kāds) piedzīvo neveiksmi.
PiemēriIzgāzt studentu eksāmenā.
  • Izgāzt studentu eksāmenā.
  • ..klusajā Tukumā nav nemaz dzirdēts, ka pārbaudījumos kāds būtu izgāzts, ja vien daudzmaz sagatavojies.
5.Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu).
PiemēriUn šis stāv kā blāķis, rokas bikšu kabatās sabāzis, vēderu izgāzis..
  • Un šis stāv kā blāķis, rokas bikšu kabatās sabāzis, vēderu izgāzis..
  • Viņš atjāja uz lepna melna. Sēdēja seglos krūtis izgāzis, pašapzinīgs.
  • «Savā mūžā esmu cīnījies ar vēl lielākiem vīriem,» Nagainis krūtis izgāzis dižojās.
Stabili vārdu savienojumi(Staigā) krūtis izgāzis.
6.Strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas).
Piemēri..vērsis izgāž šim iekšas..
  • ..vērsis izgāž šim iekšas..
  • ..sāni tai bij izgāzti..
  • Kālab izgāzi vistiņai aci?
7.sar. Iztērēt (naudu, parasti daudz), samaksāt (parasti dārgi).
PiemēriEberhardīne:.. es savu naudu esmu izgāzusi par velti.
  • Eberhardīne:.. es savu naudu esmu izgāzusi par velti.
  • «Tu esi traka, tik daudz naudas izgāzdama,» vēlāk sacīja Biruta..
Stabili vārdu savienojumiIzgāzt (retāk izliet) žulti. Kā no laivas izgāzts (biežāk izmests, izsviests).
Avoti: 3. sējums