izglābties
izglābties -glābjos, -glābies, -glābjas, pag. -glābos; refl.
1.Refl. → izglābt1. Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
PiemēriIzglābties pēc kuģa avārijas.
1.1.Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
PiemēriIzglābties no soda ekspedīcijas.
1.2.Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
PiemēriIzglābties no soda.
1.3.Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
PiemēriPagrīdnieki izglābās no sekotājiem.
1.4.Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
PiemēriIzglābties no nepatikšanām.
2.rel. Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē.
Piemēri..mācītājs.. runāja par to lielo žēlastību, ja kādam bij dots ilgās miesas ciešanās nožēlot savus grēkus un tā izglābties no mūžīgas pazušanas.
Avoti: 3. sējums