izliekties
izliekties -liecos, -liecies, -liecas, pag. -liecos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → izliekt1.
PiemēriNo augšas, kur pāri visai telpai bija izliecies stikla jumts, lejup krita blāva gaisma.
- No augšas, kur pāri visai telpai bija izliecies stikla jumts, lejup krita blāva gaisma.
- ..no vesera sitieniem [ķīļu] malas izliecas uz sāniem.
2.parasti 3. pers. Refl. → izliekt2.
PiemēriRoberts pirmo reizi ievēroja, cik Auziņš kļuvis vājš. Vaigu kauli bija asi izliekušies uz āru, vaigi iekrituši..
- Roberts pirmo reizi ievēroja, cik Auziņš kļuvis vājš. Vaigu kauli bija asi izliekušies uz āru, vaigi iekrituši..
- ..Maigas kakls dīvaini izliecās, acīs pazibēja tāds ļaunums kā odzei, kas sagatavojusies lēcienam UZ putniņu.
3.Refl. → izliekt3.
PiemēriNācējs apstājās dažu soļu atstatumā un izliecās mazliet taisnāks.
- Nācējs apstājās dažu soļu atstatumā un izliecās mazliet taisnāks.
- «Saki, ko tu gribi? Kāpēc streiko?» direktora rādāmais pirksts izliecas taisns pret pazema auguma vecāku vīriņu.
4.Refl. → izliekt4.
PiemēriPa logiem izliecās meitenes laukā Un mēļajās debesīs vērās..
- Pa logiem izliecās meitenes laukā Un mēļajās debesīs vērās..
- ..pa durvīm izliecās sirma vecīša galva baltā cepurītē.
5.parasti 3. pers. Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
Piemēri..purva galā, lai izvairītos no dūksts, ceļš strauji izliecās, tur klāt šis izliekums bija slīps..
- ..purva galā, lai izvairītos no dūksts, ceļš strauji izliecās, tur klāt šis izliekums bija slīps..
- Ceļš ir stipri līkumains. Te tas ievijas, te ar loku izliecas no koku puduriem.
- Iecavas upe.. izliecas gleznainos līkumos..
Avoti: 3. sējums