izliekt
izliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu; trans.
1.Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
PiemēriIzliekt loku.
1.1.divd. formā: izliekts. Tāds, kas ir izveidots lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
PiemēriIzliekts tilts.
1.2.divd. formā: izliekts. Tāds, kas izveidojies ar vienu vai vairākiem lokveida izvirzījumiem (parasti uz augšu, uz āru).
PiemēriIzliekta sakne.
1.3.Liecot izvirzīt (piemēram, detaļu, parasti uz augšu, uz āru).
PiemēriKnaiblēs ietverto [zāģa] zobu lēnām izliec (vajadzīgajā attālumā) uz sāniem, saspiežot knaibļu rokturus. Zobu sāniskais izliekums redzams indikatora lodziņā..
2.Izvirzīt lokveidā (ķermeņa daļu).
PiemēriIzliekt uzacu lokus.
2.1.parasti divd. formā: izliekts. Tāds, kas izveidojies lokveidā (par ķermeņa daļu).
PiemēriIzliekts zods.
3.Iztaisnot (ko saliektu).
Piemēri..viņš paplēta savas saujas, bet pirkstus nevarēja izliekt taisnus..
4.pareti Liecot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, ķermeņa daļu).
PiemēriTad viņš atkal piegāja pie loga, izlieca laukā savu lielo augumu..
5.Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
PiemēriTramvajs, kas negriež ceļu nevienam, šoreiz palēnina gaitu.., autobuss izliec lielu līkumu, to pašu dara lepnās, dzīvespriecīgās mašīnas..
Avoti: 3. sējums