izliekties

izliekties -liecos, -liecies, -liecas, pag. -liecos; refl.

1.parasti 3. pers. Refl. → izliekt₁.

PiemēriNo augšas, kur pāri visai telpai bija izliecies stikla jumts, lejup krita blāva gaisma.

2.parasti 3. pers. Refl. → izliekt₂.

PiemēriRoberts pirmo reizi ievēroja, cik Auziņš kļuvis vājš. Vaigu kauli bija asi izliekušies uz āru, vaigi iekrituši..

3.Refl. → izliekt₃.

PiemēriNācējs apstājās dažu soļu atstatumā un izliecās mazliet taisnāks.

4.Refl. → izliekt₄.

PiemēriPa logiem izliecās meitenes laukā Un mēļajās debesīs vērās..

5.parasti 3. pers. Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).

Piemēri..purva galā, lai izvairītos no dūksts, ceļš strauji izliecās, tur klāt šis izliekums bija slīps..

Avoti: 3. sējums