noliekties
noliekties -liecos, -liecies, -liecas, pag. -liecos; refl.
1.Refl. → noliekt1. Tikt noliektam.
PiemēriNoliekties pie zemes.
- Noliekties pie zemes.
- Atslēga nokrīt skanēdama, un Ilga lēni noliecas tai pakaļ.
- Asajos vēja brāzienos noliecas un atkal izslienas kailo kārklu puduru brūnie zari.
- Edgara galva noliecas, viņš sāk snaust.
- pārn. Šī pati nakts noliecās arī pār diviem karavīriem..
Stabili vārdu savienojumiNoliecas galva (kā priekšā).
- Noliecas galva (kā priekšā) idioma — Saka, ja, noliecot galvu, parāda cieņu, godu.
2.parasti 3. pers. Refl. → noliekt2. Tikt noliektam.
PiemēriKarogi noliecas.
- Karogi noliecas.
- Ik reizes, kad gāja garām galdam, sveces liesma noliecās.
- ..dūmi noliecās tālu pa vējam..
3.parasti 3. pers. Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) – par ceļu, upi u. tml. Nogriezties.
Piemēri..ceļš gar vecajām ābelēm noliecās uz pagalmiņa pusi..
- ..ceļš gar vecajām ābelēm noliecās uz pagalmiņa pusi..
4.trans.; apv. Novēlēt (kādam ko).
Piemēri«Zeta, padod ūdeni!.. Pati mielojas, man ūdens lāsīti nenoliecas.»
- «Zeta, padod ūdeni!.. Pati mielojas, man ūdens lāsīti nenoliecas.»
- «Tev jau paliks viss, kad es miršu.» - «..Vai viņi [radi] man nolieksies!? Gan atņems!»
Avoti: 5. sējums