noliekt
noliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu; trans.
1.Liecot pavērst ar galu uz leju, līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
PiemēriSniegs noliecis zarus.
1.1.Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu). Liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNoliekt augumu uz sāniem.
Stabili vārdu savienojumiNoliekt galvu (kā priekšā).
1.2.Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu). Izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju).
PiemēriEs sēdu,.. noliecis platmales malas uz zemi..
2.Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem.
PiemēriNoliekt kārti.
2.1.Izmainīt (kā) kustības, izplatīšanās virzienu, parasti uz leju, sānis.
PiemēriVējš noliec dūmus.
3.apv. Novēlēt (kādam ko).
Piemēri..viņš tik nenolieca mums tā prieka..
Avoti: 5. sējums