svērt
svērt sveru, sver, sver, pag. svēru.
1.trans. Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
PiemēriSvērt miltus.
Stabili vārdu savienojumiSvērt vienos svaros.
1.1.intrans.
PiemēriElvīra piesarkušiem vaigiem virpināja turzas, svēra un lēja..
1.2.pārn. Rūpīgi pārdomāt, arī vērtēt.
Piemēri..viņš ir pasauli redzējis un pasaules gudrību pratis svērt un vērtēt.
2.intrans. Būt ar noteiktu masu.
PiemēriMājas apstākļos par ūdens saturu medū aptuveni var spriest, precīzi nosverot 1 litru medus. Labs medus sver 1,400-1,440 kg.
2.1.pārn. Būt nozīmīgam, vērtīgam.
PiemēriNu viņa Jānī ieraudzīja vīru, kurš viņu varēja savaldīt. Nu viņa zināja, ka gadījumā viņš spēs viņu arī aizsargāt. Tas svēra vairāk nekā viņa stīpas un karotes, nekā viņa nākotnes plāni.
3.trans. Leņķiski liekt, virzīt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
PiemēriDiviem te nemaz nebij ko svērt, dēls sagulās uz bomja, tēvs paklupa uz ceļiem, piezvēlās ar krūtīm, un akmens apvēlās uz malas.
Avoti: 7-2. sējums