svempt
svempt svempju, svemp, svempj, pag. svempu; intrans.; niev.
Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iet.
PiemēriIr tikai sevī jāuzveic kūtrība, Kas līdz pat kaulam cilvēkā ieēdas Pa bezgalīgi gariem gadiem, Pastalās svempjot gar muižas stūri.
Avoti: 7-2. sējums