svērt
svērt sveru, sver, sver, pag. svēru.
1.trans. Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
PiemēriSvērt miltus.
- Svērt miltus.
- Svērt konfektes.
- Svērt dārzeņus.
- Svērt graudus.
- Pie svariem.. pārdevējs sver pircējiem gaļu, citam visu cisku, citam pa mārciņai.
- Ilga palūdz cukuru, Kalniņš [pārdevējs] to sver, un svaru dzeltenie putni ilgi balansē viens pret otru, līdz beidzot gandrīz saskaras knābjiem.
- Kristofers: Lietpratīgs ģeologs var noteikt metāla saturu, rūdas šķembu sverot roka.
- pārn. Kāds maigums maija novakaros, Kad dvēseli kā zelta svaros Ar klusu roku Laime sver!
Stabili vārdu savienojumiSvērt vienos svaros.
- Svērt vienos svaros idioma — Vērtēt (ko) vienādi.
1.1.intrans.
PiemēriElvīra piesarkušiem vaigiem virpināja turzas, svēra un lēja..
- Elvīra piesarkušiem vaigiem virpināja turzas, svēra un lēja..
1.2.pārn. Rūpīgi pārdomāt, arī vērtēt.
Piemēri..viņš ir pasauli redzējis un pasaules gudrību pratis svērt un vērtēt.
- ..viņš ir pasauli redzējis un pasaules gudrību pratis svērt un vērtēt.
- Trolejbusā.. Nora sver, ko no mājas pienākumu kaudzes spētu līdz pusnaktij saglābt.
- Senāk Johans no Lunes netika par to tik cītīgi prātojis, bet, kopš viņu nomoka nejaukā sāpe, viņš bija sācis svērt un apsvērt, ka varbūt arī pats saņem kāda augstāk noteikta atmaksu.
2.intrans. Būt ar noteiktu masu.
PiemēriMājas apstākļos par ūdens saturu medū aptuveni var spriest, precīzi nosverot 1 litru medus. Labs medus sver 1,400-1,440 kg.
- Mājas apstākļos par ūdens saturu medū aptuveni var spriest, precīzi nosverot 1 litru medus. Labs medus sver 1,400-1,440 kg.
- Komandieris pacēla acis no kartes un paraudzījās uz sīko vīreli arī garo pakulu bārdu. Tas svēra labi ja kilogramus sešdesmit, ne vairāk.
- Par labākiem un dārgākiem uzskata rudzupuķu krāsas safīrus. Pats lielākais no visiem safīriem pasaulē sver nedaudz vairāk par 133 karātiem.
2.1.pārn. Būt nozīmīgam, vērtīgam.
PiemēriNu viņa Jānī ieraudzīja vīru, kurš viņu varēja savaldīt. Nu viņa zināja, ka gadījumā viņš spēs viņu arī aizsargāt. Tas svēra vairāk nekā viņa stīpas un karotes, nekā viņa nākotnes plāni.
- Nu viņa Jānī ieraudzīja vīru, kurš viņu varēja savaldīt. Nu viņa zināja, ka gadījumā viņš spēs viņu arī aizsargāt. Tas svēra vairāk nekā viņa stīpas un karotes, nekā viņa nākotnes plāni.
- Kas nu tā būtu - viena stunda! Bet stunda no rīta, atņemta miegam, sver trīskārt. Valdis to jūt gulstamies uz saviem smagajiem plakstiem.
- Sīks, sabirzis ziediņš Man vairāk sver, - To manas rokas Taustāmi tver..
3.trans. Leņķiski liekt, virzīt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
PiemēriDiviem te nemaz nebij ko svērt, dēls sagulās uz bomja, tēvs paklupa uz ceļiem, piezvēlās ar krūtīm, un akmens apvēlās uz malas.
- Diviem te nemaz nebij ko svērt, dēls sagulās uz bomja, tēvs paklupa uz ceļiem, piezvēlās ar krūtīm, un akmens apvēlās uz malas.
- Adāms noliecies zem saknes pie ciršanas, mēs ar Baumani un Dāvi spiežam bomja galu uz zemi un sveram celmu no zemes ārā.
- Glāsta vēji, saule maigi silda, Puķe ziedu laipni pretī sver.
Avoti: 7-2. sējums