Paplašinātā meklēšana

Meklējam svērt.

Atrasts vārdos (34):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (206):

nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna.
Patoloģiskais afekts Ārkārtīgi spēcīgs afekts, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
izpirkt Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu. Atsvērt.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Rādīt (ko) no labās puses Darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
Rādīt (ko) no sliktās puses Darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
svērējs Darītājs --> svērt.
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts. Nadīram pretējais debess sfēras punkts.
nosvērts Divd. --> nosvērt.
uzsvērts Divd. --> uzsvērt.
pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
iecerēt Domās apsvērt, lai (ko) īstenotu. Paredzēt (ko) veikt.
piedomāt Domās apsvērt, novērtēt (ko).
iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns. Nodomātais pasākums.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt). Arī iecere.
Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) pareti Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
Apgrozīt smadzenēs (arī galvā) Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
prātot Domās risināt, apsvērt. Intensīvi domāt. Gudrot.
klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām).
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
pagāzt Gāžot pasvērt (piemēram, uz sāniem).
pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem).
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju). Ilgāku laiku pārdzīvot.
Parādīt (ko) no labās puses Izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
(Pa) rādīt (ko) no labās puses Izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
Parādīt (ko) no sliktās puses Izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
(Pa) rādīt (ko) no sliktās puses Izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
(Pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses Izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru, akcentu (1). Uzsvērt.
Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
Ražīgais darbs Kapitālisma - algoto strādnieku darbs, kas kapitālistam nodrošina virsvērtību.
Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
Daktiliskā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
Sievišķā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
Vīrišķā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe.
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
gāzelēt Kustinot svērt, šķiebt uz vienu un otru pusi.
tas Lieto, lai (parasti) pastiprinātu, uzsvērtu sekojošo nojēgumu.
lielisks Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam. Lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
Patiesību sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
Patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
Taisnību (arī patiesību, arī atklāti) sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
tas Lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams.
mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
Olimpisks miers Ļoti liela savaldība, nosvērtība.
metrika Mācība par uzsvērto un neuzsvērto elementu vienmērīgu secību.
pārsvērties Mainot stāvokli, svērties pāri (kam), pār (ko).
pasvērt Mazliet sasvērt (uz kādu pusi).
pasvērties Mazliet sasvērties (uz kādu pusi).
iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks. Karstgalvis.
konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
atšķelt Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas daļas).
plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita.
neatsverams Nol. divd. --> atsvērt.
nenosvērts Nol. divd. --> nosvērt.
nošķiebt Nosvērt (2).
piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju. Nolīkt (par daudziem vai visiem).
pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
pašķiebt Paliekt, pasvērt (parasti sānis).
jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).
kapitalizēt Pārvērst (virsvērtību) kapitālā. Pārvērst (īpašumu) naudas kapitālā.
ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
iesvērums Paveikta darbība, rezultāts --> iesvērt.
izsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvērt (1).
svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (1).
svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (3).
uzsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsvērt (1).
uzsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsvērt (2).
peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
sasvērties Refl. --> sasvērt (2): tikt sasvērtam.
svērties Refl. --> svērt (3). Tikt svērtam.
apsvērums Rezultāts --> apsvērt. Pārdomāts slēdziens, kas radies paredzot, novērtējot.
skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju. Arī deklamēt.
sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
Kā sarkans pavediens Saka par galveno, būtisko, arī par to, kas ir uzsvērts.
Kā sarkans pavediens Saka par galveno, būtisko, arī par to, kas ir uzsvērts.
Septiņi vēji galvā (kādam) Saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
Septiņi vēji galvā (kādam) Saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
Dievs ar viņu (arī to) Saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko).
Nav (nekāds) joks (arī joka lieta) Saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
Nav joka lieta, arī nav (ne kāds) joks Saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
(Un) viss Saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
Sit (vai) nost Saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu). Pārmainīt (piemēram, runas veidu).
sazvelt Sasvērt (2).
atsvērties Sasvērties atpakaļ.
sagāzties Sasvērties, parasti stipri.
sazvelties Sasvērties.
sazvilt Sasvērties.
apvaldīts Savaldīgs, nosvērts, līdzsvarots (par cilvēku, viņa izturēšanos).
palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
nešus Savienojumā ar verba «nest» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
rāpus Savienojumā ar verba «rāpot» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāls.
takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums. Skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
atskaņa Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani.
dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
sāniski Stāvokli uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.). Sānis (3).
sāņus Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.). Sānis (3).
saklupt Strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu).
klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
histērisks Tāds (cilvēks), kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains.
bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību. Tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam. Mierīgs, nosvērts, auksts.
atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas. Savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
zelts Tāds, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs. Arī vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml. Tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas. Tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās.
nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
nevērīgs Tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gaisīgs Tāds, kas izturas, rīkojas nenopietni. Nenosvērts, nepastāvīgs. Arī vieglprātīgs.
nopietns Tāds, kas nejoko, nesmejas, izturas nosvērti.
sievišķs Tāds, ko veido divas zilbes, no kurām pirmā ir uzsvērta. Sievisks.
sievisks Tāds, ko veido divas zilbes, no kurām pirmā ir uzsvērta. Sievišķs (4).
vīrišķs Tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe. Vīrisks.
vīrisks Tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe. Vīrišķs (4).
pašizgāzējs Tas (tāds), kura tvertni, tilpni u. tml. var sasvērt kādā virzienā kravas izgāšanai (par transportlīdzekli).
zelts Tas, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs. Arī tas, kas ir vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
iesvērties Tikt iesvērtam.
piesvērties Tikt piesvērtam (2), parasti neviļus, negribēti.
ferīts Trīsvērtīgās dzelzs oksīda savienojums ar citu metālu oksīdiem.
akcentēt Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
Likt uzsvaru (arī akcentu) Uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
Likt uzsvaru (arī akcentu) Uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
Likt svaru (uz ko) Uzsvērt, akcentēt.
Likt svaru (uz ko) Uzsvērt, akcentēt.
Salikt uzsvarus (arī akcentus) Uzsvērt, izcelt (kā) elementus, sastāvdaļas.
Salikt uzsvarus (arī akcentus) Uzsvērt, izcelt (kā) elementus, sastāvdaļas.
Stiprā taktsdaļa Uzsvērtā taktsdaļa.
piētisms Uzsvērta, arī liekuļota dievbijība.
piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks.
pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
Toniskā vārsmošanas sistēma Vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
Toniskā vārsmošanas sistēma Vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
metrizēt Veidot (tekstu) atbilstoši noteiktiem garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju izkārtošanas likumiem.
Sillabotoniskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
kapitāls Vērtība, kas, kapitālistam ekspluatējot darbaspēku, dod virsvērtību.
Fiktīvais kapitāls Vērtspapīri (akcijas, obligācijas, ķīlu zīmes u. tml.), kas to īpašniekam dod tiesības (kapitālistiskajās valstīs) piesavināties daļu virsvērtības - akciju dividenžu vai obligācijas procentu veidā.
metrs Vienmērīga garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju maiņa.
metrs Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība.
metrika Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība. Metrs [2] (2).
sasvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> sasvērt (2).
svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (1).
svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (3).
Relatīvā virsvērtība Virsvērtība, kas rodas, paaugstinot darba ražīgumu.
Absolūtā virsvērtība Virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
Absolūtā virsvērtība Virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
Absolūtā rente Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
Absolūtā rente Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
Vidējā peļņas norma Virsvērtības jeb vidējās peļņas attiecība pret visās ražošanas nozarēs ieguldīto kapitālu (izteikta procentos).
Uzvijas virsvērtība Virsvērtības pārpalikums. Relatīvās virsvērtības paveids.
kapitalizācija Virsvērtības pārvēršana kapitālā. Īpašuma pārvēršana naudas kapitālā.
nenosvērtība Vispārināta īpašība --> nenosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nosvērtība Vispārināta īpašība --> nosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
apdomāties Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
dārgs Visvērtīgākais, vissvarīgākais, visnozīmīgākais (cilvēka dzīvē).
nervisms Zinātnisks virziens (medicīnā, fizioloģijā), kurā uzsvērta centrālās nervu sistēmas, sevišķi galvas smadzeņu, īpašā nozīme funkciju regulācijā.

svērt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

svērt

MLVV

svērt

MEV

svḕrt