Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nicināšana
nicināšana -as, s.; parasti vsk.
1.Darbība, process → nicināt.
2.Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
Piemēri..viņš pagriezās pret Ferdinandu, un tagad salīkušajam vācietim vajadzēja redzēt Kaspara naidu, nicināšanu un dusmas.
  • ..viņš pagriezās pret Ferdinandu, un tagad salīkušajam vācietim vajadzēja redzēt Kaspara naidu, nicināšanu un dusmas.
  • «..ko tad tāds pilsētnieks sajēdz no sugas zirgiem!» Marutas balsī skan nicināšana.
  • Otrais [sulainis]: Šis jaunais karalis tāds augstprātīgs, Ar nicināšanu vien apkārt skatās..
Avoti: 5. sējums