nicināt
nicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
PiemēriTie veči [krāvēji] bija lāga vīri, kuri par visu vairāk uz šīs pasaules cienīja spēku un izturību un bezgala nicināja vājos un mīkstčauļus.
- Tie veči [krāvēji] bija lāga vīri, kuri par visu vairāk uz šīs pasaules cienīja spēku un izturību un bezgala nicināja vājos un mīkstčauļus.
- ..viņi [meistari] tos [strādniekus] tik dziļi un vispusīgi nicināja, ka parīkodami uzmeta tikai tādu pašu vienaldzīgu pusskatienu kā, uz māju ejot, Vinterapfelbauma mopsim..
- ..ļaudis nievā, ļaudis nicina to [puisi] katrā solī, un tikai Pronīte zina, cik Mārcis godīgs un labs.
1.1.Uzskatīt par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
PiemēriNicināt briesmas.
- Nicināt briesmas.
- Nicināt aizspriedumus.
- Un tagad es nicinu pasaules lietas, Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.
- Varakalns: Tici man - es dziļi nicinu visas šīs laulības pārkāpšanas, visas šīs scēnas, visu šo sīkumtirgu..
- ..Kā savu niknāko naidnieku nīstu un nicinu vājumu..
Avoti: 5. sējums