Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nīcīgs
nīcīgs -ais; s. -a, -ā; novec.
nīcīgi apst.
Iznīcīgs.
PiemēriKo palīdz mums mūžs, tik nīcīgs un skarbs..?
Avoti: 5. sējums