nicināšana
nicināšana -as, s.; parasti vsk.
1.Darbība, process → nicināt.
2.Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
Piemēri..viņš pagriezās pret Ferdinandu, un tagad salīkušajam vācietim vajadzēja redzēt Kaspara naidu, nicināšanu un dusmas.
Avoti: 5. sējums