Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nicināt
nicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
PiemēriTie veči [krāvēji] bija lāga vīri, kuri par visu vairāk uz šīs pasaules cienīja spēku un izturību un bezgala nicināja vājos un mīkstčauļus.
1.1.Uzskatīt par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
PiemēriNicināt briesmas.
Avoti: 5. sējums