Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nicinošs
nicinošs -ais; s. -a, -ā
nicinoši apst.
1.Divd. → nicināt.
2.Tāds, kurā izpaužas nicinājums. Nicīgs.
PiemēriNicinošs smīns.
  • Nicinošs smīns.
  • «Man jaunas bikses un krekls,» tecēdams blakus Atim, ieminējos. «Redzu jau, redzu, pakulas un parķis - liela lieta!» viņš nicinoši noteica.
  • Ezera dienvidgala [turīgie] saimnieki, kļuvuši tādi kā pašapzinīgāki, izmeta pa nicinošam vārdam uz ziemeļgala trūcīgo kaimiņu pusi.
  • «Ko tu īsti gribi no manis?» Vijas balss tagad skanēja auksti un nicinoši. «Ko tev no manis vajag, stulbais ķēms?»
Avoti: 5. sējums