niecība
niecība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → niecīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Niecīgums (3). Nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
PiemēriIzbrīnās saucienos un glaimos klausīdamās, Sveiliene sāka saprast viešņas niecību un savu pārākumu.
2.niev. Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
PiemēriBuržuāziskā īstenība ar tās sociālajām netaisnībām ir samalusi šo nelaimīgo cilvēku, kas nav pratis, nav gribējis, nav spējis celties cīņai. Viņš ir niecība un pats labi to zina.
2.1.Mazsvarīga, nenozīmīga parādība.
PiemēriAr dažādām niecībām ņēmāmies abi, Lai abiem no rūgtā piliena tiek.
Avoti: 5. sējums