nīdēt1
nīdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
PiemēriČetri vasaras mēneši Šmerliņam paiet, nīdējot nezāli.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi.
Piemēri..lai kā vācu mācītāji nīdēja latviešu tautas mutvārdu daiļradi, lai kādiem līdzekļiem mēģināja to izdeldēt, pati dzīve viņiem lika to mācīties un izmantot savos darbos.
Avoti: 5. sējums