nīcināt
nīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā. Nāvēt.
PiemēriSavu bērnu Malva gaidīja. Ne mirkli nebija domājusi to nīcināt.
- Savu bērnu Malva gaidīja. Ne mirkli nebija domājusi to nīcināt.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā. Nīdēt [1] (1).
PiemēriNīcināt peles.
- Nīcināt peles.
- Nīcināt dārza kaitēkļus.
- Nīcināt nezāles.
2.Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē. Arī likvidēt.
PiemēriNīcināt laukā novalkātus apavus.
- Nīcināt laukā novalkātus apavus.
- Nīcināt laukā nederīgas mēbeles.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi. Nīdēt [1] (2).
PiemēriNīcināt aizspriedumus.
- Nīcināt aizspriedumus.
- Tas [retie skaņdarbu atskaņojumi].. nīcina jaunā komponista rakstītprieku..
3.1.Tērēt, parasti nevajadzīgi, veltīgi (piemēram, laiku).
Piemēri«Rīt, kā pie trešajiem svētkiem, Jānis varēs aizbraukt [pēc sēklas], nevajadzēs citu dienu nīcināt.»
- «Rīt, kā pie trešajiem svētkiem, Jānis varēs aizbraukt [pēc sēklas], nevajadzēs citu dienu nīcināt.»
- Mēs kleknam te visu dienu, salkdami un laiku velti nīcinādami.
Avoti: 5. sējums