iecere
iecere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns. Nodomātais pasākums.
PiemēriM. Gorkijs, runājot par tēmu, norādījis uz tēmas un idejas nesaraujamo vienotību darba ieceres posmā.
- M. Gorkijs, runājot par tēmu, norādījis uz tēmas un idejas nesaraujamo vienotību darba ieceres posmā.
- No idejiski skaidras ieceres un tikai no tās var izaugt izrādes, kas atbilst mūsu augstajām prasībām..
- Esmu priecīgs, ka man dota iespēja tik ātrā laikā īstenot savu ieceri.. - uzņemt filmu par cilvēka un dabas harmoniju.
- «Vakarā es aiziešu uz operu,» radās jauna iecere, un tā kārdināja..
2.novec. Nodoms apprecēties (ar kādu).
Piemēri..virsaitis meitu jau bija saderējis kādam kaimiņu.. bajārdēlam un, kad dabūjis ziņu par šās ieceri ar vienkāršu mednieka puisi, licis ieslodzīt pils tornī..
- ..virsaitis meitu jau bija saderējis kādam kaimiņu.. bajārdēlam un, kad dabūjis ziņu par šās ieceri ar vienkāršu mednieka puisi, licis ieslodzīt pils tornī..
- Iecere uz šo meitu man nedod miera.
Avoti: 3. sējums