iecerētais
iecerētais -ā, v.
iecerētā -ās, s.; novec.
Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
Piemēri«Nu - vēlu laimes, Līvija ir jauka meitene,» Harijs no sirds paspieda drauga roku, jo pazina Laimoņa iecerēto. «Paldies, būs kāzās jānāk!» viņš [Laimonis] atteica.
Avoti: 3. sējums