Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ieceļotājs
ieceļotājs -a, v.
ieceļotāja -as, s.
1.Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
PiemēriDaudzi no pirmajiem ieceļotājiem neizturēja, pameta savus zemes gabalus, devās darbos uz raktuvēm.
  • Daudzi no pirmajiem ieceļotājiem neizturēja, pameta savus zemes gabalus, devās darbos uz raktuvēm.
2.biol. Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes.
PiemēriNeminēsim ļoti retus ieceļotājus - smilšu vistiņas.. un Vētrasputnus.
  • Neminēsim ļoti retus ieceļotājus - smilšu vistiņas.. un Vētrasputnus.
  • Klusajos upju līčos un dīķos zied Kanādas elodeja. Arī šis augs ir ieceļotājs no Amerikas.
Avoti: 3. sējums