Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iecerēt
iecerēt -ceru, -ceri, -cer, pag. -cerēju; trans.
1.Domās apsvērt, lai (ko) īstenotu. Paredzēt (ko) veikt.
Piemēri..[dzejnieks] iecerējis jaunu dzeju krājumu..
2.novec. Iemīlēt un cerēt, ka apprecēs. Nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
PiemēriTagad nebija vairs vērts dzīvot, ja iecerētā Zelma atsacījās savu likteni saistīt ar Cepļa dzīvi.
Avoti: 3. sējums