iecerēt
iecerēt -ceru, -ceri, -cer, pag. -cerēju; trans.
1.Domās apsvērt, lai (ko) īstenotu. Paredzēt (ko) veikt.
Piemēri..[dzejnieks] iecerējis jaunu dzeju krājumu..
- ..[dzejnieks] iecerējis jaunu dzeju krājumu..
- Ošu Andrejam iecerēti dažādi plāni, kā apvaldīt šos fabrikas izdzinējus un vagarus..
- Daudz biji paveikt iecerējis. Šis tas ir arī padarīts..
2.novec. Iemīlēt un cerēt, ka apprecēs. Nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
PiemēriTagad nebija vairs vērts dzīvot, ja iecerētā Zelma atsacījās savu likteni saistīt ar Cepļa dzīvi.
- Tagad nebija vairs vērts dzīvot, ja iecerētā Zelma atsacījās savu likteni saistīt ar Cepļa dzīvi.
- To, tikai to un nevienu citu mans Pēterītis iecerējis par savu dzīvesbiedrēm.
Avoti: 3. sējums