iecietīgs
iecietīgs -ais; s. -a, -ā
iecietīgi apst.
1.Tāds, kas izturas ar saudzību, bez īgnuma, bez protesta (pret ko).
PiemēriAģents bija ļoti iecietīgs. Kad māte nevarēja naudu tūlīt atdot, viņš labprāt.. atnāca pēc tās otrā dienā.
- Aģents bija ļoti iecietīgs. Kad māte nevarēja naudu tūlīt atdot, viņš labprāt.. atnāca pēc tās otrā dienā.
- ..direktoram nebija taisnība, it kā agronoms būtu pārāk iecietīgs pret trūkumiem.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIecietīga attieksme.
- Iecietīga attieksme.
- Iecietīga izturēšanās.
- Nedrīkst iecietīgi vai vienaldzīgi noraudzīties, ja cilvēks nostājies uz slidena ceļa.
Avoti: 3. sējums