prātot
prātot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Domās risināt, apsvērt. Intensīvi domāt. Gudrot.
PiemēriAustris prāto, cik ilgi vēl vajadzēs gaidīt uz tiem brīnumu automātiem, kas tulkos jebkurā valodā un atbildēs uz katru jautājumu.
- Austris prāto, cik ilgi vēl vajadzēs gaidīt uz tiem brīnumu automātiem, kas tulkos jebkurā valodā un atbildēs uz katru jautājumu.
- Arturs prātoja, prātoja, kāda būs šī dāvana, bet neko nevarēja izprātot.
- Akmens [revolucionārs] prātoja, kā viņam darīt, vai iet, vai braukt, vai palikt pilsētā? Visneizdevīgāk bija palikt nelielajā pilsētiņā..
1.1.Pārdomājot, arī pārrunājot, plānot (ko), noteikt (ko) nākotnē paredzamu.
PiemēriGalvas kopā sabāzuši, mēs [zēni] tagad prātojām, kas īsti būtu darāms.
- Galvas kopā sabāzuši, mēs [zēni] tagad prātojām, kas īsti būtu darāms.
1.2.intrans.
PiemēriRečs stāstīja, kā ziemā linus vedis uz Rīgu, un prātoja atkal par plostos braukšanu.
- Rečs stāstīja, kā ziemā linus vedis uz Rīgu, un prātoja atkal par plostos braukšanu.
- Politiskie [ieslodzītie] atkal prātoja par.. iespēju izbēgt.
- Pirmoreiz pēc ilgajiem gadiem jūtos patiesi priecīgs. Par tālāko pašreiz prātot nav jēgas.
Avoti: 6-2. sējums