Stabili vārdu savienojumi(Ar) mīļu prātu. (Būt) pie nepilna prāta. (Ie)nākt prātā (arī galvā). (Pa)zaudēt prātu.
Stabili vārdu savienojumi
- (Ar) mīļu prātu — Mīļuprāt.
- (Būt) pie nepilna prāta — sar. Saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.
- (Ie)nākt prātā (arī galvā) — Tikt iedomātam, atminētam.
- (Pa)zaudēt prātu — (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- (Sa)likt prātus (arī galvas) kopā — sar. Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- Ar aukstu (arī vēsu) prātu — Mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
- Bērna prātā — sar. Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Būt gudrā prātā, arī būt pie pilna prāta — sar. Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- Būt jautrā prātā (arī dūšā) — sar. Būt iereibušam.
- Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) — Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
- Goda prāts — Godprātība, godīgums.
- Iedot prātu — Padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
- Iedzīt prātu — sar. Ar bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
- Iekrist (arī ieskriet, (ie)šauties) prātā (arī galvā) — Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Ieņemt(ies) prātā (arī galvā) — Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
- Iesēsties prātā — sar. Nostiprināties atmiņā. Ļoti nodarbināt psihi (par domu, ideju u. tml.).
- Īss prāts (arī padoms) — Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
- Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) — sar. Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) — Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
- Iziet no prāta (arī no jēgas) — sar. Zaudēt saprātu.
- Izkūpēt no prāta (arī no galvas) — sar. Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
- Izlaist no prāta — Aizmirst.
- Izrunāt no prāta (arī no galvas) — sar. Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
- Izskriet no prāta (retāk no miņas) — sar. Aizmirsties.
- Jaukt prātu (arī domas, mieru), arī sajaukt prātu — Saviļņot, satraukt.
- Jaukt prātu (arī galvu) — 1. Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.2. Mulsināt.3. Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
- Jukt prātā (retāk galvā) — sar. Kļūt psihiski slimam.
- Krist ārā no prāta (arī no atmiņas, galvas) pareti — Tikt aizmirstam.
- Kumeļa prāts — hum. Nenopietnība, vieglprātība.
- Kunga (retāk vīra) prātā (arī dūšā) — sar. Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
- Labs prāts — 1. Labvēlīgs, mierīgs garastāvoklis.2. Labvēlīga attieksme (pret kādu).
- Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) — Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
- Ļauns prāts — Nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu).
- Mainīt prātus — Panākt, ka (kāds) domā citādi. Domāt citādi.
- Muļķa prāts — Nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- Nākt pie prāta — Kļūt prātīgam.
- No (arī aiz) brīva prāta, arī ar brīvu prātu — Labprātīgi.
- No (arī aiz) laba prāta — Labprātīgi.
- Noskriet no prāta — sar. Pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.
- Nospiež prātu (arī sirdi, retāk apziņu) — Saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- Ņemt drošu prātu (retāk dūšu) — sar. Rast lielu drosmi, pārvarot bailes, biklumu.
- Ņemt prātā (arī galvā) — Iedomāties, sākt domāt (ko).
- Pa prātam — Atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
- Pārlikt prātā — Pārdomāt, apdomāt.
- Pārņemt prātus — Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- Paturēt prātā (retāk galvā) — Atcerēties.
- Pieņemties prātā — Kļūt gudrākam, saprātīgākam.
- Prāta darbs — Saprātīga izturēšanās, rīcība.
- Prāts (arī sirds) reibst — Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- Prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) — sar. Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- Prāts (ir) nemierīgs, arī sirds (ir) nemierīga — Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
- Prāts iegriežas reti — Cilvēks kļūst prātīgs.
- Prāts nesas — 1. Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).2. Saka, ja ir interese (par ko).
- Prāts nesas uz jokiem — Patīk, arī gribas jokot.
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt — vienk. Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Prātu maizē apēdis — sar. Saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- Reibināt prātu (arī galvu, sirdi) — Izraisīt reiboni.
- Sajukt prātā — sar. Saslimt ar psihisku slimību.
- Sestais prāts — Nojauta, intuīcija.
- Tīšu prātu, arī tīšā prātā — Apzināti, ar nodomu, tīšām.
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! — Izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
- Vest pie prāta — Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks.
