prātnieks
prātnieks -a, v.
prātniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Gudrs cilvēks. Gudrinieks.
PiemēriKo domā, tas Juris jau prātnieks bija no laika gala, tēvs tak viņu garīgajā seminārā jaunajos gados atdeva..
2.novec. Filozofs.
PiemēriKāds austrumu prātnieks ir teicis šādus vārdus: «Ja cilvēkam ir divi maizes klaipi, vienu lai viņš samaina pret ziediem. Jo maize baro miesu, bet zieds veldzē dvēseli.»
Avoti: 6-2. sējums