prātīgs
prātīgs -ais; s. -a, -ā
prātīgi apst.
1.Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar saviem apzināti pieņemtiem lēmumiem.
PiemēriApkārtējie iedzīvotāji cienī Arumu kā prātīgu vīru, kas nekad vārdus vējā nemet un kurā katrā laikā var palīdzēt ar lietišķīgu padomu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTā kā tekošā smiltī nozūd ūdens pile, tā nozūd nelgas ausīs prātīgs vārds.
1.2.Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
Piemēri..abiem [puišiem] pačukstēja.. uzmanīt, ka braucējs turas prātīgā bēru solī.
2.Tāds, kam ir noteikta jēga, tāds, kurā iegūst vēlamos rezultātus (par darbību, norisi).
Piemēri«..tūdaļ sāc asaras birdināt. Vai tā nu prātīgāka darba vairs nav?»
2.1.Parasti savienojumā ar «(ne)kas»: vēlams, arī nozīmīgs.
Piemēri..stundas trīs tāds milzenis [plēšamais akmens] jākarsē, ja gribēja, lai tur kas prātīgs iznāk.
Avoti: 6-2. sējums