prašņāt
prašņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
PiemēriDāvids Jonāts sāka prašņāt, no kurienes es atbraucis uz Streļļu ciemu, kādu ļaužu esmu..
1.1.intrans.
PiemēriAlfrēds klausās. Nepatīkamā sajūta, kas sākumā neļāva iejusties zēnu stāstījumā, pazudusi. Tagad viņš prašņā un taujā, grib zināt vairāk.
Avoti: 6-2. sējums