prastums
prastums -a, v.; parasti vsk.; sar.
1.Vispārināta īpašība → prasts1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Prastība (1).
PiemēriIzteiciena prastums.
2.Vispārināta īpašība → prasts2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Prastība (2).
3.Vispārināta īpašība → prasts3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Prastība (3).
PiemēriDzīvokļa prastums.
Avoti: 6-2. sējums