prasts
prasts -ais; s. -a, -ā
prasti apst.; sar.
1.Nepieklājīgs, rupjš.
PiemēriVisas [viešņas] kā vienā mutē nolēma, ka Emma [namamāte] ir prasta un neprot uzvesties.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSaimnieks prasti sagrāba mācītāju pie rokas un uzrāva no sēdekļa.
2.Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa. Arī mazturīgs, nabadzīgs.
PiemēriTagad viņš [A. Pumpurs] vairs nav tikai prasts zemnieku puisis.. Viņš ir stalts jauneklis, drošs gaitā..
Stabili vārdu savienojumiPrastais (arī zemais) gals.
3.Neizskatīgs, negaumīgs (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
PiemēriTiem drēbes ir mugurā prastas, Zem smagajās [smagās] svešnieku nastas Snauž verdzībā nospiestais gars.
3.1.Nekvalificēts, vienkāršs (par darbu).
Piemēri..visi darbi, kas bija saistīti ar papīru, bija smalki darbi. Šūt un lāpīt drēbes bija prasts darbs..
Avoti: 6-2. sējums