prātīgums
prātīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → prātīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTaču ar visu prātīgumu mans īgnums.. pret manas dzīves ievirzi bija sabriedis neganti liels.
- Taču ar visu prātīgumu mans īgnums.. pret manas dzīves ievirzi bija sabriedis neganti liels.
- Es nevaru palikt kopā ar tevi nekādi, Es dabūšu galu No tava vienādmalu Prātīguma.
Avoti: 6-2. sējums