prātniecība
prātniecība -as, s.; parasti vsk.
1.novec. Filozofija1.
Piemēri..[Fīrhufs] pat mācītāju sinodēs nekad neniekojās gar teoloģiskiem jautājumiem, bet cēla priekšā vai nu kādu tematu no jaunākās prātniecības vai vēl biežāk metās iekšā tieši politikā.
2.pareti Vispārēja rakstura pārdomas.
PiemēriMēru pēc mēra tukšodams, tas beidzot aizmirsa dzeršanas svarīgo iemeslu un padevās savai dzērāju prātniecībai.
Avoti: 6-2. sējums