prātis
prātis apst.
Savienojumā «vienis prātis». Vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi. Vienisprātis.
Piemēri..sarunas dalībnieki bija vienis prātis, ka izstāde izvirzījusi visai plašu aktuālu jautājumu loku.
- ..sarunas dalībnieki bija vienis prātis, ka izstāde izvirzījusi visai plašu aktuālu jautājumu loku.
- Ka Vīranaudam gudra galva, par to visi vienis prātis.
Avoti: 6-2. sējums