prasīties
prasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
PiemēriCilvēki sagāja siltajās istabās, aprāja nepacietīgos bērnus, kas prasījās laukā..
1.1.Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) — par dzīvniekiem.
Piemēri..kucēns, kam nebija nekādu bēdu par cilvēka emocijām, tikai skrāpējās gar viņa biksēm un prasījās uz grīdas.
2.parasti 3. pers.; sar. Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
PiemēriSirmās Vecrīgas šaurā celtne šādam lielam poligrāfijas uzņēmumam nebija piemērota, un tā prasījās pēc pārbūves.
3.tikai 3. pers.; sar. Gribēties.
PiemēriLikās, nekas garšīgāks par šo saldējumu nebija ēsts! Protams, prasījās vēl..
Avoti: 6-2. sējums