prasīt
prasīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko).
PiemēriNo operāciju zāles iznāca vēl kāda māsa un ārsts. Es prasīju atļauju ieiet tur..
- No operāciju zāles iznāca vēl kāda māsa un ārsts. Es prasīju atļauju ieiet tur..
- Bet vai es varēju prasīt maizi, kaut arī Akoti bija bagātas mājas un šeit dzīvoja radi?
- Vilks prasa: «Kūmiņ, iedod man kaut vienu zivtiņu!»
1.1.intrans.
PiemēriSuņa dzīve saimniekam! Visi no viņa prasa. Paša sieva prasa,.. kalps un vaļinieks prasa, ir ķeizars prasa.
- Suņa dzīve saimniekam! Visi no viņa prasa. Paša sieva prasa,.. kalps un vaļinieks prasa, ir ķeizars prasa.
1.2.Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
PiemēriPar tādām kleitām tirgotājs prasīja sudraba rubli gabalā.
- Par tādām kleitām tirgotājs prasīja sudraba rubli gabalā.
- Sākām diņģēties. Es prasu divi rubļi, viņa sola tikai vienu.
- Gājēji ar katru gadu prasīja lielākas algas, un tad vēl bij jāmanās laikā salīgt.
1.3.intrans.
Piemēri«Onkulīt, cik prasāt par kucēnu?»
- «Onkulīt, cik prasāt par kucēnu?»
- ..cilvēki runājuši, ka šīs te mājas esot pārdodamas. «Cik tad prasāt?» viņš bez aplinkiem tūdaļ gribēja noskaidrot.
1.4.Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
PiemēriStūrmaņiem vajadzēja pārzināt.. arī jebkura matroža pienākumus, lai zinātu, ko no viņa var prasot, ko ne.
- Stūrmaņiem vajadzēja pārzināt.. arī jebkura matroža pienākumus, lai zinātu, ko no viņa var prasot, ko ne.
- «Partija no tevis prasa, lai tu būtu godīgs cilvēks. Partija neprasa, lai tu liekuļotu..»
- Sabiedriska doma prasa, lai cilvēka rīcība būtu ne tikai juridiski un morāli pareiza, bet arī, lai tā būtu iekšēji un ārēji skaista.
1.5.Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
PiemēriMagnolijas prasa ar mitrumu un trūdvielām bagātu augsni..
- Magnolijas prasa ar mitrumu un trūdvielām bagātu augsni..
- Šīs avārijas prasījušas pāri par 10 000 cilvēku dzīvību.
- Izlaušanās cīņa katrā ziņā prasīs upurus..
- Karsts tomēr drausmīgi,.. katra mazākā kustība prasīja piepūli..
2.Jautāt.
Piemēri«Kad nāksi atkal skolā?» skolēni viņam [Mamedam] prasa. - «Kad ciema dārzos izbeigsies vīnogas,» atteic Mameds..
- «Kad nāksi atkal skolā?» skolēni viņam [Mamedam] prasa. - «Kad ciema dārzos izbeigsies vīnogas,» atteic Mameds..
- Atkal skatos uz citu virsotni un prasu Andra tēvam: «Bet vai tā te nav baznīca?»
- Kad kaķītis bij beidzis savu stāstu, ķēniņš paņēma viņu uz ceļiem un prasīja: «Saki, ko lai es daru melnajam runcim?»
2.1.intrans. Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
PiemēriNestoram pašā pirmajā vakarā bija daudz ko prasīt par katru atsevišķu cieminieku..
- Nestoram pašā pirmajā vakarā bija daudz ko prasīt par katru atsevišķu cieminieku..
- Tās [sievas] te nebij par velti saskrējušas,.. lai zinātu stāstīt, kad mājās prasīs.
- «Kas man traucē?» beidzot viņš ierunājās... «Kāpēc jūs vēl prasāt? Neesat taču svešinieks šinī pusē.»
2.2.trans.
PiemēriPrasīju, kas atgadījies, bet vai tad šie ko stāstīs.
- Prasīju, kas atgadījies, bet vai tad šie ko stāstīs.
- Dažreiz prasīja dēls, vedekla, kādēļ viņš tā pārvērties? Viņš neatbildēja nekā..
- ..visur man prasa, un visi grib zināt, Kā latvieši dzīvo, kāds Latvijas zieds.
Avoti: 6-2. sējums