prasīt
prasīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko).
PiemēriNo operāciju zāles iznāca vēl kāda māsa un ārsts. Es prasīju atļauju ieiet tur..
1.1.intrans.
PiemēriSuņa dzīve saimniekam! Visi no viņa prasa. Paša sieva prasa,.. kalps un vaļinieks prasa, ir ķeizars prasa.
1.2.Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
PiemēriPar tādām kleitām tirgotājs prasīja sudraba rubli gabalā.
1.3.intrans.
Piemēri«Onkulīt, cik prasāt par kucēnu?»
1.4.Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
PiemēriStūrmaņiem vajadzēja pārzināt.. arī jebkura matroža pienākumus, lai zinātu, ko no viņa var prasot, ko ne.
1.5.Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
PiemēriMagnolijas prasa ar mitrumu un trūdvielām bagātu augsni..
2.Jautāt.
Piemēri«Kad nāksi atkal skolā?» skolēni viņam [Mamedam] prasa. - «Kad ciema dārzos izbeigsies vīnogas,» atteic Mameds..
2.1.intrans. Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
PiemēriNestoram pašā pirmajā vakarā bija daudz ko prasīt par katru atsevišķu cieminieku..
2.2.trans.
PiemēriPrasīju, kas atgadījies, bet vai tad šie ko stāstīs.
Avoti: 6-2. sējums