jautāt
jautāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vērsties (pie kāda) ar jautājumu.
Piemēri«Cik tālu vēl līdz Jelgavai?» Vilis jautā. - «Ap desmit kilometru,» Andrieviņš vērtē.
- «Cik tālu vēl līdz Jelgavai?» Vilis jautā. - «Ap desmit kilometru,» Andrieviņš vērtē.
- «Vai tur šāva?» Kārļa māte apstājusies jautāja.
- «Harij,» iesāku nedroši, «man tev kaut kas jājautā. Tu nedusmojies, bet man ļoti ļoti vajag zināt.»
1.1.intrans. Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
Piemēri..jautājot par viņa ģimeni, Alvilam ienāca prātā doma, ka varbūt tāpēc viņi arī apprecējās - lai.. varētu atgriezties Rīgā.
- ..jautājot par viņa ģimeni, Alvilam ienāca prātā doma, ka varbūt tāpēc viņi arī apprecējās - lai.. varētu atgriezties Rīgā.
- Viņš jautāja par manu pagātni.
1.2.trans.
Piemēri«Kādēļ tu, Andrej, neko nejautā par Kasparu?»
- «Kādēļ tu, Andrej, neko nejautā par Kasparu?»
- ..es viņam vairs neko nejautāju par Spāniju..
1.3.novec. Uzrunāt (kādu), izsakot jautājumu.
Piemēri«Jautāsim pašu Krustiņu par šo lietu,» Roplains sacīja..
- «Jautāsim pašu Krustiņu par šo lietu,» Roplains sacīja..
Avoti: 4. sējums