Paplašinātā meklēšana
Meklējam prasīt.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (49):
- uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
- aizliegties Atteikt, atsacīt (lūgumu, prasību). Liegt, nedot (prasīto).
- Būt lielā cieņā, arī būt cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
- Būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
- Būt zelta cenā Būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
- tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
- Būt cenā Būt vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
- Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
- prasītājs Darītājs --> prasīt.
- bestsellers Daudz pieprasīta, lielā metienā izdota grāmata (kapitālistiskajās valstīs).
- mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
- izpildīt Ierakstīt visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.).
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
- izprasīt Izlūgt. Arī pieprasīt.
- aizprasīties Izprasīt atļauju doties (kurp).
- uziet Izteikt prasību (kādam). Pieprasīt (1).
- interpelācija Konstitucionālām prasībām atbilstošs (buržuāziskā parlamenta deputāta vai deputātu grupas) iesniegums valdībai vai tās loceklim, lai prasītu paskaidrojumus (piemēram, par valdības politisko darbību, valdības locekļu rīcību).
- pareizs Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
- diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
- kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
- atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur). Lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni). Izprasīties.
- ubagot Lūgt, prasīt.
- uzstāt Nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt).
- pieteikt Oficiāli pieprasīt (ko).
- piesacīt Oficiāli pieprasīt (ko). Pieteikt (1).
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (1).
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (3).
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (4). Dokuments, kurā izteikta prasība.
- prasījums Paveikta darbība, rezultāts --> prasīt (1).
- prasījums Paveikta darbība, rezultāts --> prasīt (2).
- uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti, to pārdodot).
- noprasīt Pieprasīt (parasti lielu vai par daudz lielu samaksu, atalgojumu u. tml.).
- pieplēst Pieprasīt un iegūt (ko) papildus.
- ievākt Pieprasīt un saņemt (piemēram, nodevas).
- paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
- atprasīt Pieprasīt, lai atdod (iedoto, aizdoto, paņemto).
- atprasīt Pieprasīt, lai atdod (nopelnīto, apsolīto u. tml.).
- izaicināt Pieprasīt, lai ierodas uz divkauju. Izsaukt.
- piestāt Pieprasīt.
- pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju, tai pašā lietā.
- paprasīt Prasīt (parasti īsi) un pabeigt prasīt. Arī palūgt.
- izprasījums Rezultāts --> izprasīt (2).
- solidārs Tāds, kas ir tiesīgs prasīt šādu izpildījumu (parasti par personu grupas locekli).
- solidārs Tāds, kurā persona ir tiesīga prasīt izpildījumu pilnā apmērā no katra parādnieka (piemēram, par prasību, pienākumu, atbildību).
- dīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
- sīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt. Apnicīgi dziedāt.
- kaulēties Uzmācīgi, neatlaidīgi prasīt, lūgt.
- atbildētājs Viena no pusēm (civilprocesā), pret kuru vērsta otras puses - prasītāja - prasība.
- līdzprasītājs Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem prasītājiem (tiesas procesā).
prasīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV