paģērēt2
paģērēt paģēru, paģēri, paģēr, pag. paģērēju; trans.; novec.
1.Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
Piemēri«..paģēru, ka viņš savu solījumu pilda!»
1.1.intrans.
PiemēriPēc dažiem soļiem viņa atskatījās. Viņš redzēja meitas lūdzošo, reizē paģērošo skatienu un jutās spiests iet uz riju.
Avoti: 6-1. sējums