paģērēt2
paģērēt paģēru, paģēri, paģēr, pag. paģērēju; trans.; novec.
1.Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
Piemēri«..paģēru, ka viņš savu solījumu pilda!»
- «..paģēru, ka viņš savu solījumu pilda!»
- Kad redzēju, ka mani krāpj, paģērēju pārsvērt un pārrēķināt.
- pārn. Kamēr paša vēders vēl Ne mirkli nav paguris Paģērēt savu tiesu... Ceļi putekļos [Jurģu dienā] kūp.
1.1.intrans.
PiemēriPēc dažiem soļiem viņa atskatījās. Viņš redzēja meitas lūdzošo, reizē paģērošo skatienu un jutās spiests iet uz riju.
- Pēc dažiem soļiem viņa atskatījās. Viņš redzēja meitas lūdzošo, reizē paģērošo skatienu un jutās spiests iet uz riju.
- Un vecāki pārsteigti ierauga, ka.. viņu priekšā jau nostājies paģērošs sliņķis vai vēl kaut kas ļaunāks.
Avoti: 6-1. sējums