prasīties

prasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.

1.Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).

PiemēriCilvēki sagāja siltajās istabās, aprāja nepacietīgos bērnus, kas prasījās laukā..

Cilvēki sagāja siltajās istabās, aprāja nepacietīgos bērnus, kas prasījās laukā..
Mēs, zvejniekpuikas, jau sen prasāmies jūrā, bet mājās to tik vien dzird - vispirms jāpabeidz skola.
pārn. Grāvis pēc šņores norakts.. Basās kājas taisni prasījās pamīt šo spīdīgo gludo celiņu..

1.1.Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.

Piemēri..kucēns, kam nebija nekādu bēdu par cilvēka emocijām, tikai skrāpējās gar viņa biksēm un prasījās uz grīdas.

..kucēns, kam nebija nekādu bēdu par cilvēka emocijām, tikai skrāpējās gar viņa biksēm un prasījās uz grīdas.
Labi audzināti kucēni jau 2-3 mēnešu vecumā prot prasīties ārā..

2.parasti 3. pers.; sar. Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).

PiemēriSirmās Vecrīgas šaurā celtne šādam lielam poligrāfijas uzņēmumam nebija piemērota, un tā prasījās pēc pārbūves.

Sirmās Vecrīgas šaurā celtne šādam lielam poligrāfijas uzņēmumam nebija piemērota, un tā prasījās pēc pārbūves.
Zēna zābaki prasījās pēc kurpnieka - vienam papēdis nominies gluži sāņus, otram ļekatoja zole.
Uzgrauzdētās siera maizītes bija bezdievīgi garšīgas, stiprā kafija prasījās, lai to atšķaida ar konjaku.

3.tikai 3. pers.; sar. Gribēties.

PiemēriLikās, nekas garšīgāks par šo saldējumu nebija ēsts! Protams, prasījās vēl..

Avoti: 6-2. sējums