prasīties
prasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
PiemēriCilvēki sagāja siltajās istabās, aprāja nepacietīgos bērnus, kas prasījās laukā..
- Cilvēki sagāja siltajās istabās, aprāja nepacietīgos bērnus, kas prasījās laukā..
- Mēs, zvejniekpuikas, jau sen prasāmies jūrā, bet mājās to tik vien dzird - vispirms jāpabeidz skola.
- pārn. Grāvis pēc šņores norakts.. Basās kājas taisni prasījās pamīt šo spīdīgo gludo celiņu..
1.1.Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
Piemēri..kucēns, kam nebija nekādu bēdu par cilvēka emocijām, tikai skrāpējās gar viņa biksēm un prasījās uz grīdas.
- ..kucēns, kam nebija nekādu bēdu par cilvēka emocijām, tikai skrāpējās gar viņa biksēm un prasījās uz grīdas.
- Labi audzināti kucēni jau 2-3 mēnešu vecumā prot prasīties ārā..
2.parasti 3. pers.; sar. Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
PiemēriSirmās Vecrīgas šaurā celtne šādam lielam poligrāfijas uzņēmumam nebija piemērota, un tā prasījās pēc pārbūves.
- Sirmās Vecrīgas šaurā celtne šādam lielam poligrāfijas uzņēmumam nebija piemērota, un tā prasījās pēc pārbūves.
- Zēna zābaki prasījās pēc kurpnieka - vienam papēdis nominies gluži sāņus, otram ļekatoja zole.
- Uzgrauzdētās siera maizītes bija bezdievīgi garšīgas, stiprā kafija prasījās, lai to atšķaida ar konjaku.
3.tikai 3. pers.; sar. Gribēties.
PiemēriLikās, nekas garšīgāks par šo saldējumu nebija ēsts! Protams, prasījās vēl..
- Likās, nekas garšīgāks par šo saldējumu nebija ēsts! Protams, prasījās vēl..
Avoti: 6-2. sējums