gribēties
gribēties tikai 3. pers., gribas, pag. gribējās; refl.; trans.
Izjust vajadzību (pēc kā). Arī vēlēties, tiekties. Gribēt (1).
PiemēriGribēties maizes.
- Gribēties maizes.
- Gribēties piena.
- ..no rīta, kad Dāvis mani ceļ augšā, man briesmīgi gribas gulēt un braukt nemaz negribas.
- Mirdzai gribējās vēl tēvam kaut ko jautāt, bet viņi jau iegāja muižas pagalmā.
- Kam gribas ēst, tam viss gards.
Avoti: 3. sējums