greznums
greznums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme. Greznība.
PiemēriTērpa greznums.
1.1.sar. Pārmērība, izšķērdība.
PiemēriToreiz laukos reti kāds interesējās par labu grāmatu. Varbūt tas notika tāpēc, ka grāmatas bija ļoti dārgas un ne katrs varēja atļauties šādu greznumu.
2.Greznojums2.
PiemēriTad šķirstu ielaida kapa. Uz tā vienīgais greznums un kā augstākā goda zīme palika vainadziņš no dzimtas Latvijas mūžzaļajiem brūklenājiem.
Avoti: 3. sējums