Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gribīgs
gribīgs -ais; s. -a, -ā
gribīgi apst.
Tāds, kas (ko) grib, vēlas.
Piemēri«Man liekas, ka Gaužens un Pērkona Marija arī būtu ar mieru,» Lauskis steidzās pastāstīt. «Es tā reiz ieminējos. Tīri tādi gribīgi bija.»
Avoti: 3. sējums