grīda
grīda -as, s.
Telpas apakšējais iekšējais segums (pa kuru staigā).
PiemēriDēļu grīda.
- Dēļu grīda.
- Parketa grīda.
- Ķieģeļu grīda.
- Grīdas dēlis.
- Likt grīdu.
- Mazgāt grīdu.
- Istabās vēl vajadzēja izdarīt dažus pielabojumus: izkrāsot grīdas un virtuvē pat ielikt jaunu grīdu.
- Nodipēja steidzīgi soļi pa akmens grīdu.
- Dzīvojamās un sabiedriskās ēkās visvairāk tiek būvētas koka grīdas..
- «Mēs bijām netaisni. Mirdza, sevišķi es,» skatīdamies grīdā, teica Ozols.
- ..laukā, stepē uz provizoriski iekārtotas deju grīdas.. jaunieši dejo un priecājas..
Stabili vārdu savienojumiDeju grīda. Grīdas celiņš. Kaila grīda.
- Deju grīda — Ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
- Grīdas celiņš — Celiņš (3).
- Kaila grīda — Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
Avoti: 3. sējums