greznība
greznība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme. Greznums (1).
PiemēriMazā istaba bija iekārtota pat ar zināmu greznību: pie loga karājās rožaini.. aizkari, guļamdīvāns bija jauns..
- Mazā istaba bija iekārtota pat ar zināmu greznību: pie loga karājās rožaini.. aizkari, guļamdīvāns bija jauns..
- Sevišķa greznība galmā bija Katrīnas II laikā, kuras «vājība» bija briljanti.
- ..lielpilsētu dzīve un bagātības ap viņām [meitenēm] kūso un mirdz greznībā un pārpilnībā un vilina tās savos apskāvienos...
1.1.sar. Tas, ar ko kāds greznojas.
PiemēriČetrdesmit pieci tūkstoši [kažokzvēru]... Un visi tie staigā tikai kažokos!.. īstais «modes laiks» ir rudens un ziemas mēneši. Tad katrs rāda savu greznību pilnā spožumā.
- Četrdesmit pieci tūkstoši [kažokzvēru]... Un visi tie staigā tikai kažokos!.. īstais «modes laiks» ir rudens un ziemas mēneši. Tad katrs rāda savu greznību pilnā spožumā.
1.2.sar. Pārmērība, izšķērdība.
PiemēriLieka greznība.
- Lieka greznība.
- Valdis tūlīt raksta iekšā burtnīcā. Bez svītrojumiem un mēreniem kasījumiem jau neiztiek, bet pārrakstīt - nu nē, tādas lietas ir tīrā greznība.
Avoti: 3. sējums