greznība
greznība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme. Greznums (1).
PiemēriMazā istaba bija iekārtota pat ar zināmu greznību: pie loga karājās rožaini.. aizkari, guļamdīvāns bija jauns..
1.1.sar. Tas, ar ko kāds greznojas.
PiemēriČetrdesmit pieci tūkstoši [kažokzvēru]... Un visi tie staigā tikai kažokos!.. īstais «modes laiks» ir rudens un ziemas mēneši. Tad katrs rāda savu greznību pilnā spožumā.
1.2.sar. Pārmērība, izšķērdība.
PiemēriLieka greznība.
Avoti: 3. sējums