Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gremzt
gremzt gremžu, gremz, gremž, pag. gremzu, retāk
gremst gremžu, gremz, gremž, pag. gremdu; trans.
1.Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriSievu gremž bēdas.
Stabili vārdu savienojumiGremzt (arī grauzt, ēst) sirdi.
1.1.intrans.
PiemēriMan briesmīgi gremza, ka krustmāte mani tur par mazu bērnu.
Avoti: 3. sējums