gremot
gremot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.fiziol. Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
PiemēriViegli gremojama barība.
2.parasti 3. pers. Atgremot.
PiemēriGremot gremokli.
2.1.intrans.
PiemēriGovis gremoja, gulēdamas sausā sienā gandrīz līdz ausīm ierakušās.
3.sar. Košļājot smalcināt (parasti ko cietu, sīkstu). Arī ēst.
Piemēri..[vīrs] ēd, lauž maizi, piebāž pilnu muti, gremo un piestrebj zupu..
3.1.pārn. Runāt (vienu un to pašu), domāt (par vienu un to pašu).
PiemēriKad grosmamma [vecāmāte] visu pusdienas laiku ir pukojusies un gaudusies, viņš, no galda celdamies, pasaka pieci vārdi, un tad viņai pietiek ko gremot līdz nākamai reizei.
3.2.Zelēt.
Piemēri..[zēns] bāž mutē [papīru] un gremo, tad izņem baltu, sazelētu piku un met vienam snaudējam sejā.
Avoti: 3. sējums