gremot
gremot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.fiziol. Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
PiemēriViegli gremojama barība.
- Viegli gremojama barība.
2.parasti 3. pers. Atgremot.
PiemēriGremot gremokli.
- Gremot gremokli.
2.1.intrans.
PiemēriGovis gremoja, gulēdamas sausā sienā gandrīz līdz ausīm ierakušās.
- Govis gremoja, gulēdamas sausā sienā gandrīz līdz ausīm ierakušās.
- Pāris vēršu te mierīgi gremoja.. Kad apnika tiem gremot un snaust, tie iznāca no paspārnes un laiski staigāja pa aploku..
3.sar. Košļājot smalcināt (parasti ko cietu, sīkstu). Arī ēst.
Piemēri..[vīrs] ēd, lauž maizi, piebāž pilnu muti, gremo un piestrebj zupu..
- ..[vīrs] ēd, lauž maizi, piebāž pilnu muti, gremo un piestrebj zupu..
- Groka glāzi Tūrss jau izdzēris. Pameta ar galvu un, pēdējo uzkodas kumosu gremodams, cēlās kājās.
- Viņš.. satvēra egles zaru un tad sāka plūkt mīkstos zaru galiņus un sveķainos pumpurus. Savācis pilnu sauju, Ratnieks sāka tos gremot kā zirgs pavasarī.
3.1.pārn. Runāt (vienu un to pašu), domāt (par vienu un to pašu).
PiemēriKad grosmamma [vecāmāte] visu pusdienas laiku ir pukojusies un gaudusies, viņš, no galda celdamies, pasaka pieci vārdi, un tad viņai pietiek ko gremot līdz nākamai reizei.
- Kad grosmamma [vecāmāte] visu pusdienas laiku ir pukojusies un gaudusies, viņš, no galda celdamies, pasaka pieci vārdi, un tad viņai pietiek ko gremot līdz nākamai reizei.
3.2.Zelēt.
Piemēri..[zēns] bāž mutē [papīru] un gremo, tad izņem baltu, sazelētu piku un met vienam snaudējam sejā.
- ..[zēns] bāž mutē [papīru] un gremo, tad izņem baltu, sazelētu piku un met vienam snaudējam sejā.
Avoti: 3. sējums