Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gremdēt
gremdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Virzīt šķidrumā, panākot vai ļaujot, ka iegrimst. Novietot gāzē, irdenā vielā.
PiemēriGremdēt roku ūdenī.
1.1.Panākt, ka grimst.
PiemēriGremdēt pretinieka kara kuģus.
2.trans. Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam).
PiemēriMateriālā ziņā viņu gremdēja Hipotēku biedrība, liegdama viņam pienācīgo kredītu..
3.intrans.; fizk. Spēcīgi sist bumbu uz leju (piemēram, volejbolā, tenisā).
PiemēriVeikli gremdēt.
3.1.trans.
PiemēriGremdēt bumbu.
Avoti: 3. sējums